Zoles vakars

ZOLES KLUBS

Zoles vakari ir palikuši loti populāri mūsu Hamiltonas latviešu sabiedrībā. Mācamies un spēlējam šo tradicionālo latviešu vai varbūt ari ne latviešu kāršu spēli katra mēneša
pedējā trešdienas vakarā Mirdzas Avens un Ilzes Valdmanes vadībā Hamiltonas Latviešu Biedrības namā.         Ieeja 10$, būs uzkodas un kafija.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Spēlē 3 vai 4 spēlētāji. Jebkurā gadījumā aktīvu dalību partijā ņem tikai 3 spēlētāji.

Spēlei izmanto 26 kārtis:

♥ erceni no dūža līdz devītniekam;

♦ kāravi no dūža līdz septītniekam;

♣ kreiči no dūža līdz devītniekam;

♠ pīķi no dūža līdz devītniekam.

Katram spēlētājam, kurš piedalās partijā, kopumā iedala 8 kārtis un 2 kārtis atstāj galda vidū aizklātā veidā.

Kopā ir 14 trumpju un 12 netrumpju kārtis.

Trumpji secībā pēc to lieluma sākot ar stiprāko: ♣ kreiča dāma, ♠ pīķa dāma, ♥ ercena dāma un ♦ kārava dāma, tad ♣ kreiča kalps, ♠ pīķa kalps, ♥ ercena kalps un ♦ kārava kalps, tad ♦ kārava dūzis, ♦ kārava desmitnieks, ♦ kārava kungs, ♦ kārava devītnieks, ♦ kārava astotnieks un ♦ kārava septītnieks.

Pārējie masti secībā pēc to lieluma sākot ar stiprāko: dūzis, desmitnieks, kungs un devītnieks. Acis skaita sekojoši: dūzim – 11, desmitniekam – 10, kungam – 4, dāmai – 3, kalpam – 2, visiem devītniekiem, kārava astotniekam un septītniekam – 0.

Kopā ir 120 acis.

VĒSTURE

Spriežot pēc informācijas, kas pieejama rakstnieka un toreizējā Latvijas Zolītes spēles federācijas (dibināta 1996.gadā) priekšsēdētāja Andra Kolberga 1996.gadā publicētajā grāmatā „Zolīte Latvijā un pasaulē”, precīza zolītes izcelsme nav zināma, tikai tas, ka to Latvijā spēlē jau sen un šajā ziņā senākie apraksti par zolītes noteikumiem fiksēti Emanuela Laskera grāmatā Kāršu spēles (1931.gads), kur zolīte saukta par revelītu jeb zoli. Visticamāk E.Laskera 1931.gada grāmata atkārtoti izdota 1991.gadā Emanuela Laskera izdevumā ar tādu pašu nosaukumu – Kāršu spēles. Par zolītes izcelsmi A.Kolberga grāmatā vēl pieejama šāda informācija:

„Pirmie apraksti par šo spēli Vācijā atrodami ap 19.gs vidu. Zolīte pieskaitāma tā sauktajam „endischer Schafskopf” variantam, speciāli „Drei endsch”. (Normālo „Schafskopf” spēlē 4, bet „Drei endsch” tikai trīs spēlmaņi.) Zolīte ir kaut kas starp normālo „Drei endsch”, kuru spēlē ar 32 kārtīm un „aso Drei endsch”, kur spēlē tikai 24 kārtis. Zolīti spēlē ar 26 kārtīm. Izskatīju veselu rindu vācu kāršu spēļu grāmatu, bet nevienā neatradu pie „Schafskopf” tādu variantu, kādu spēlējam mēs latvieši. Jāsecina, ka zolīte ir speciāls „Schafskopf” Baltijas variants. Latviešu apzīmējums zolīte būs attīstījies no vārda solo, jo vienmēr viens spēlē pret diviem.”

Pieredzējušie spēlētāji zina stāstīt, ka zolīte tika spēlēta arī starpkaru laikā un padomju laikā. Agrāk zolīte bija īpaši izplatīta studentu vidū.

21. gadsimts ir ieviesis zināmas iespējas, jo zolīti kļuva iespējams spēlēt tiešsaistē. No vienas puses šī iespēja palīdz spēles prasmi vieglāk un ērtāk saglabāt tiem spēlētājiem, kuri zolīti jau ir iemācījušies. Savukārt no otras puses ir novērojams tas, ka mazāk gados jauni spēlētāji apgūst zolīti, jo tiešsaistē var spēlēt arī daudzas citas spēles.

Vērtīgais ieguvums, ko cilvēkam sniedz zolīte, vienmēr ir bijis ļoti aktuāls – jo īpaši tagad, kad ir ļoti daudz izklaides un laika pavadīšanas iespēju, kas, diemžēl nesniedz nekādu reālu ieguvumu prātam. Protams, zolīti, līdzīgi kā jebkuru citu prāta spēli, ir grūtāk iemācīties, līdz ar to zolīti spēlē aizvien mazāk cilvēku. Cilvēki aizvien vairāk dod priekšroku spēlēm, kas neprasa tik lielu prāta piepūli, kā zolītes spēlēšana. Agrāk zolīte bija iemesls, lai satiktos un šobrīd, lielākoties zolīti spēlē tiešsaistē. Zolītes spēlēšana tiešsaistē uzskatāma par būtisku pagrieziena punktu tradīcijas tālākā attīstībā, ņemot vērā to, ka tehnoloģiskās iespējas palīdz ērtāk cilvēkiem jebkurā laikā un vietā rast iespēju uzspēlēt zolīti un, līdz ar to arī saglabāt šo nemateriālo kultūras mantojumu.

copyrights@ 2024 rinaldseg

contact – rinaldse@gmail.com